Kā pareizi barot manu suni?
Ja suņiem būtu iespēja izvēlēties, aptuveni vienu trešdaļu no nepieciešamās enerģijas suņi nosegtu ar olbaltumvielām un mazāk nekā 15% ar ogļhidrātiem (vai cukuriem)*! Tāpat kā viņu brālēns vilks, suņi pamatā ir gaļēdāji. Pareiza suņa barošana galvenokārt ir tā gaļēdāju fizioloģisko vajadzību ievērošana. Katrā vecumā un katrā fizioloģiskajā stadijā ir noteikts īpašs uzturs: nebarojiet tikko atšķirtu kucēnu ar tādu pašu barību kā kastrētu suni vai vecāku suni…
Barība ar augstu olbaltumvielu saturu ir labvēlīga jūsu suņa veselībai vairākos veidos: olbaltumvielas veicina muskuļu attīstību, palīdz kontrolēt suņa svaru, nodrošina atbilstošu nieru darbību, uzlabo ādas un apmatojuma stāvokli un veicina imunsistēmas attīstību utt.
Ja jūsu suns uzturēs labi attīstītu muskulatūru un svaru, viņam būs mazāka iespēja piedzīvot locītavu sāpes, kad viņš kļūs vecāks, īpaši, ja tas ir liels suns.
Suņi ir pielāgojušies kviešu vai kukurūzas klātbūtnei savā uzturā, taču to spēja sagremot graudaugu cieti joprojām ir ierobežota. Kucēniem (un daudziem pieaugušiem suņiem) gremošana tiek traucēta, ja cietes saturs ir pārāk augsts. Turklāt pārmērīgs ogļhidrātu daudzums var veicināt svara pieaugumu.
Neskatoties uz suņu šķirņu daudzveidību, visi suņi lielāko daļu savu gēnu dala ar vilku, un, tāpat kā viņš, viņi joprojām ir visdabīgi dzīvnieki! Ja jūsu suns ir ļoti aktīvs, trekna barība ļaus viņam papildināt savas enerģijas rezerves. Tomēr, ja viņš ir diezgan mazkustīgs (un/vai sterilizēts), palīdziet viņam “uzturēties formā”, ierobežojot lieko tauku daudzumu!
Barības iegādāšanās pie veterinārārsta ir kvalitātes garantija: viņam rūp jūsu mājdzīvnieka veselība, un viņš piedāvās piemērotāko barību no tirgū esošajām.
* Hewson-Hughes AK, Hewson-Hughes VL, Colyer A, et al. Geometric analysis of macronutrient selection in breeds of the domestic dog, Canis lupus familiaris. Behav Ecol 2013; 24: 293-304.