Kaķu hroniska nieru slimība

Hronisku nieru slimību (HNS) raksturo pakāpeniska nieru spējas filtrēt asinis un reabsorbēt ūdeni no urīna zudums. Organismā uzkrājas vielmaiņas atkritumprodukti, un, lai gan kaķis dzer vairāk ūdens nekā parasti, tam ir tendence kļūt dehidrētam. HNS nav atgriezeniska, bet jaunākie testi ļauj diagnosticēt HNS agrāk nekā iepriekš.

Visbiežāk sastopamās kaķu HNS pazīmes ir palielināts ūdens patēriņš, samazināta apetīte un svara zudums. Dažkārt ir grūti izmērīt kaķa izdzertā ūdens daudzumu, bet ir viegli kaķi regulāri svērt. Ir svarīgi uzraudzīt kaķa svaru, jo kaķim, kurš jau ir zaudējis svaru, kad tiek diagnosticēta HNS, slimības prognoze būs sliktāka nekā kaķim ar normālu ķermeņa stāvokli.

Lai apstiprinātu HNS diagnozi, ir jāveic veterinārie izmeklējumi. Piemēram, ja nieres nedarbojas pareizi, urīna blīvums būs nenormāli zems un vairāku slimības marķieru līmenis asinīs palielināsies.

Ilgu laiku veterinārārsts novērtēja nieru darbību, galvenokārt pamatojoties uz urīnvielas un kreatinīna līmeni asinīs. Tomēr šie divi rādītāji paaugstinās tikai tad, kad nieru mazspēja ir acīmredzama, t. i., kad kaķim jau ir klīniskas pazīmes. Šajā brīdī vismaz 75 % nieru funkcijas ir traucētas! Par laimi, ir parādījušies citi, jutīgāki diagnostikas testi, ar kuriem HNS var atklāt agrīnā stadijā.

Simetriskais dimetilarginīns (SDMA) pašlaik ir viens no interesantākajiem testiem: SDMA rodas olbaltumvielu vielmaiņas procesā un gandrīz pilnībā izdalās ar urīnu. Tā koncentrācija plazmā palielinās, tiklīdz nieru filtrācijas ātrums samazinās par aptuveni 25 %, kas notiek vairākus mēnešus pirms HNS klīnisko pazīmju parādīšanās.

Ja HNS tiek atklāta agrīnā tās attīstības stadijā, diētiskie pasākumi var būt patiešām noderīgi. Ir pierādījumi, ka agrīnas diētas izmaiņas var ļoti pozitīvi ietekmēt kaķa nieru darbību. Piemēram, nieru slimības sākumstadijā ieteicams nedaudz samazināt fosfora uzņemšanu uzturā.

Olbaltumvielu ierobežošana ir lietderīga tikai tad, kad slimība ir vairāk attīstījusies, un tā jāveic pakāpeniski, lai nepieļautu, ka kaķis "patērē" savas olbaltumvielas (īpaši muskuļu olbaltumvielas), lai apmierinātu savas uztura vajadzības. Kaķis ir gaļēdājs, un enerģijas ražošanai tam nepieciešams ievērojams daudzums olbaltumvielu.

Ir pieejamas īpaši izstrādātas diētas kaķiem ar HNS; tajās ir ņemti vērā kaķu ar pavājinātu nieru funkciju īpašie uztura mērķi. Šīs "nieru diētas" parasti satur mazāk nātrija nekā standarta uzturošās diētas, jo nieru slimību gadījumā bieži ir paaugstināts asinsspiediens. No otras puses, šīs īpašās diētas nodrošina vairāk enerģijas, antioksidantu un omega-3 taukskābju nekā citas uzturvērtības diētas.

Ja nepieciešams, veterinārārsts var arī nozīmēt ikdienas ārstēšanu, lai palīdzētu kaķim izvadīt toksīnus, kas var uzkrāties kaķa asinīs.

Agrīnā stadijā diētas izmaiņas un medikamentozā ārstēšana bieži vien stabilizē nieru slimību, un kaķa paredzamais dzīves ilgums ir vismaz 3 gadi. Turpretī, ja HNS tiek diagnosticēta ļoti vēlīnā stadijā, kaķa paredzamais dzīves ilgums parasti nepārsniedz 3,5 mēnešus.

Tas viss uzsver, cik svarīgi ir rūpīgi pārbaudīt vecāka gadagājuma kaķa svaru, barošanās paradumus un veselības stāvokli. Ikgadējās veterinārārsta vizītes palīdz labāk uzraudzīt nieru darbību, un agrīnas nieru slimības gadījumā šī uzraudzība ļaus pārliecināties, ka diētas izmaiņas stabilizē kaķa situāciju.

• MARINO C.L., et al., « Prevalence and classification of chronic kidney disease in cats randomly selected from four age groups and in cats recruited for degenerative joint disease studies », J. Fel. Med. Surg., 2014, 16, 465-472.

• INTERNATIONAL RENAL INTEREST SOCIETY (IRIS), “Treatment recommendations for CKD in cats”, 2023, www.iris-kidney.com/pdf/IRIS_CAT_Treatment_Recommendations_2023.pdf

• BOYD L.M., et al., “Survival in Cats with Naturally Occurring Chronic Kidney Disease (2000–2002)”, J. Vet. Intern. Med., 2008, 22, 1111–1117.

• HALL J.A., et al., « Positive impact of nutritional interventions on serum symmetric dimethylarginine and creatinine concentrations in client-owned geriatric cats”, PLoS One, 2016, 11, e0153654.